Rehabilitācija
Pārskats
Rehabilitācija ir definēta kā "intervenču kopums, kas paredzēts, lai optimizētu darbību un samazinātu invaliditāti personām ar veselības traucējumiem mijiedarbībā ar viņu vidi".
Vienkārši sakot, rehabilitācija palīdz bērnam, pieaugušajam vai vecākam cilvēkam būt pēc iespējas patstāvīgākam ikdienas darbībās un ļauj piedalīties izglītībā, darbā, atpūtā un jēgpilnās dzīves lomās, piemēram, rūpes par ģimeni. Tas tiek darīts, strādājot ar personu un viņa ģimeni, lai risinātu pamata veselības stāvokļus un simptomus, pārveidojot viņu vidi, lai tā labāk atbilstu viņu vajadzībām, izmantojot palīglīdzekļus, izglītojot pašpārvaldes stiprināšanai un pielāgojot uzdevumus, lai tos varētu veikt vairāk. droši un neatkarīgi. Kopā šīs stratēģijas var palīdzēt indivīdam; pārvarēt grūtības ar domāšanu, redzi, dzirdi, saziņu, ēšanu vai pārvietošanos.
Ikvienam var būt nepieciešama rehabilitācija kādā dzīves posmā pēc traumas, operācijas, slimības vai slimības, vai arī tāpēc, ka viņa darbība ir pasliktinājusies līdz ar vecumu.
Daži rehabilitācijas piemēri ir:
- runas un valodas apmācība, lai uzlabotu cilvēka komunikāciju pēc smadzeņu traumas;
- fiziski vingrinājumi, lai uzlabotu muskuļu spēku, brīvprātīgas kustības un līdzsvaru personām ar insultu vai Parkinsona slimību;
- vecāka gadagājuma cilvēka mājas vides pārveidošana, lai uzlabotu viņu drošību un neatkarību mājās un samazinātu kritienu risku;
- cilvēka ar sirds slimībām izglītošana, kā droši vingrot;
- personas ar amputāciju sagatavošana protēzes lietošanai un protēzes izgatavošana, uzstādīšana un pārmontēšana;
- pozicionēšanas un šinu veidošanas paņēmieni, lai palīdzētu ādas sadzīšanai, samazinātu pietūkumu un atgūtu kustību pēc apdeguma operācijas;
- zāļu izrakstīšana spasticitātes mazināšanai bērnam ar cerebrālo trieku;
- psiholoģiskās terapijas personai ar emocionālu stresu pēc muguras smadzeņu traumas;
- sociālo prasmju apmācība personām ar šizofrēniju, autisma spektra traucējumiem vai intelektuālās attīstības traucējumiem.
- personas ar redzes zudumu apmācīšana baltā spieķa lietošanā;
- darbs ar pacientu intensīvajā terapijā, lai uzlabotu viņa elpošanu, novērstu komplikācijas un paātrinātu atveseļošanos pēc kritiskas slimības
Rehabilitācija ir ļoti vērsta uz cilvēku, kas nozīmē, ka katram indivīdam izvēlētās iejaukšanās ir vērstas uz viņa mērķiem un vēlmēm. Rehabilitāciju var nodrošināt daudzās dažādās vietās, piemēram, stacionārā vai ambulatorā slimnīcā, ambulatorās fizioterapijas vai darba terapijas praksē un sabiedrībā, piemēram, indivīda mājās, skolā vai darba vietā.
Rehabilitācijas darbiniekus veido dažādi veselības aprūpes darbinieki, tostarp, bet ne tikai, fizioterapeiti, ergoterapeiti, logopēdi un valodas terapeiti un audiologi, ortopēdi un protēzi, klīniskie psihologi, fiziskās medicīnas un rehabilitācijas ārsti un rehabilitācijas māsas. Daudziem citiem veselības aprūpes darbiniekiem, piemēram, ģimenes ārstiem, ķirurgiem un kopienas veselības aprūpes darbiniekiem, arī var būt svarīga loma cilvēka rehabilitācijā.
Rehabilitācijas priekšrocības
Rehabilitācija var samazināt dažādu veselības stāvokļu, tostarp slimību (akūtu vai hronisku), slimību vai traumu ietekmi. Tas papildina citas veselības intervences, piemēram, medicīniskas un ķirurģiskas iejaukšanās, palīdzot atvieglot atveseļošanos un sasniegt labāko iespējamo rezultātu. Turklāt rehabilitācija var palīdzēt novērst, samazināt vai pārvaldīt komplikācijas, kas saistītas ar daudziem veselības stāvokļiem, piemēram, muguras smadzeņu traumas, insulta vai lūzumu kontekstā.
Rehabilitācija palīdz samazināt vai palēnināt hronisku veselības stāvokļu, piemēram, sirds un asinsvadu slimību, vēža un diabēta, invaliditāti, nodrošinot cilvēkus ar pašpārvaldes stratēģijām un nepieciešamajiem palīglīdzekļiem vai novēršot sāpes vai citas komplikācijas. Tādējādi tas veicina veselīgu novecošanu.
Rehabilitācija ir ieguldījums, kas sniedz izmaksu ieguvumus gan indivīdiem, gan sabiedrībai. Tas var palīdzēt izvairīties no dārgas hospitalizācijas, samazināt slimnīcas uzturēšanās ilgumu un novērst atkārtotu uzņemšanu. Tā kā rehabilitācija arī ļauj indivīdiem iesaistīties vai atgriezties darbā un nodarbinātībā, vai palikt neatkarīgiem mājās, tā samazina vajadzību pēc finansiāla vai aprūpētāja atbalsta.
Rehabilitācija ir svarīga universālā veselības nodrošinājuma sastāvdaļa, un tā ir galvenā stratēģija ilgtspējīgas attīstības 3. mērķa sasniegšanai – “Nodrošināt veselīgu dzīvi un veicināt labklājību visiem jebkurā vecumā”.
Nepareizi priekšstati par rehabilitāciju
Rehabilitācija ir paredzēta ne tikai cilvēkiem ar invaliditāti vai ilgstošiem vai fiziskiem traucējumiem. Rehabilitācija drīzāk ir būtisks veselības pakalpojums ikvienam, kam ir akūts vai hronisks veselības stāvoklis, traucējumi vai traumas, kas ierobežo funkcionēšanu, un tādēļ tai jābūt pieejamai ikvienam, kam tas ir nepieciešams.
Rehabilitācija nav luksusa veselības pakalpojums, kas pieejams tikai tiem, kas to var atļauties. Tas nav arī obligāts pakalpojums, ko izmēģināt tikai tad, ja citas iejaukšanās, lai novērstu vai izārstētu veselības stāvokli, neizdodas.
Lai rehabilitācijas sociālie, ekonomiskie un veselības ieguvumi tiktu pilnībā realizēti, visiem jābūt pieejamiem savlaicīgām, kvalitatīvām un pieejamām rehabilitācijas intervencēm. Daudzos gadījumos tas nozīmē, ka ir jāuzsāk rehabilitācija, tiklīdz tiek konstatēts veselības stāvoklis, un jāturpina rehabilitācija līdztekus citām veselības iejaukšanās darbībām.
Neapmierināta globālā nepieciešamība pēc rehabilitācijas
Pasaulē aptuveni 2,4 miljardi cilvēku pašlaik dzīvo ar veselības stāvokli, kas var gūt labumu no rehabilitācijas. Tā kā visā pasaulē notiek izmaiņas iedzīvotāju veselībā un raksturlielumos, šī aplēstā rehabilitācijas nepieciešamība nākamajos gados tikai pieaugs. Cilvēki dzīvo ilgāk, paredzot, ka līdz 2050. gadam to cilvēku skaits, kas vecāki par 60 gadiem, dubultosies, un arvien vairāk cilvēku dzīvo ar hroniskām slimībām, piemēram, diabētu, insultu un vēzi. Tajā pašā laikā joprojām pastāv ievainojumu biežums un bērna attīstības apstākļi (piemēram, cerebrālā trieka). Šie veselības stāvokļi var ietekmēt indivīda darbību un ir saistīti ar paaugstinātu invaliditātes līmeni, kam rehabilitācija var būt noderīga.
Daudzās pasaules daļās šī pieaugošā rehabilitācijas nepieciešamība lielākoties netiek apmierināta. Vairāk nekā puse cilvēku, kas dzīvo dažās valstīs ar zemiem un vidējiem ienākumiem un kuriem nepieciešami rehabilitācijas pakalpojumi, tos nesaņem.
Globālās rehabilitācijas vajadzības joprojām nav apmierinātas vairāku faktoru dēļ, tostarp:
- prioritāšu, finansējuma, politikas un rehabilitācijas plānu trūkums valsts līmenī;
- pieejamu rehabilitācijas pakalpojumu trūkums ārpus pilsētu teritorijām un ilgs gaidīšanas laiks;
- lieli kabatas izdevumi un neesoši vai neatbilstoši finansējuma līdzekļi;
- apmācītu rehabilitācijas speciālistu trūkums ar mazāk nekā 10 kvalificētiem praktizējošiem ārstiem uz 1 miljonu iedzīvotāju daudzās vidēs ar zemiem un vidējiem ienākumiem;
- resursu, tostarp palīgtehnoloģiju, aprīkojuma un palīgmateriālu trūkums;
- nepieciešamība pēc vairāk pētījumu un datu par rehabilitāciju; un
- neefektīvi un nepietiekami izmantoti nosūtīšanas ceļi uz rehabilitāciju.
Rehabilitācija ārkārtas gadījumos
Dabas apdraudējumi, piemēram, zemestrīces vai slimību uzliesmojumi un cilvēku izraisīti apdraudējumi, tostarp konflikti, terorisms vai rūpnieciskās avārijas, var radīt milzīgas rehabilitācijas vajadzības traumu vai slimību rezultātā. Tie vienlaikus arī traucē esošos pakalpojumus un visvairāk ietekmē neaizsargātākās iedzīvotāju grupas un vājākās veselības sistēmas.
Lai gan klīniskajās un humanitārajās vadlīnijās ir atzīta rehabilitācijas svarīgā loma ārkārtas situācijās, tā reti tiek uzskatīta par daļu no veselības sistēmas sagatavotības un agrīnas reaģēšanas. Rezultātā tiek palielināti jau esošie rehabilitācijas pakalpojumu ierobežojumi, veselības aprūpes pakalpojumu sniegšana ir mazāk efektīva, un cilvēkiem, kurus tiešā veidā skar, ir paaugstināts veselības traucējumu un invaliditātes risks.
*Informācija tika ņemta no https://www.who.int/news-room/fact-sheets/detail/rehabilitation
Rehabilitācijas iedalījums
Medicīniskā rehabilitācija — medicīnas nozare, kas nodarbojas ar cilvēka fiziskā, psiholoģiskā, sociālā, aroda un izglītības potenciāla attīstīšanu vai atgūšanu atbilstoši viņa fizioloģiskajiem vai anatomiskajiem ierobežojumiem, vai — stabilu veselības traucējumu gadījumā — ar pacienta dzīves pielāgošanu videi un sabiedrībai.
*Informācija tika ņemta no https://likumi.lv/ta/id/44108-arstniecibas-likums
Profesionālā rehabilitācija — pasākumu kopums, kas pēc individualizētas funkcionālo traucējumu izvērtēšanas un profesionālās piemērotības noteikšanas personām darbspējīgā vecumā nodrošina jaunas profesijas, profesionālo zināšanu vai prasmju apguvi vai atjaunošanu, tai skaitā profesionālās izglītības programmu apgūšanu pamata un vidējās izglītības pakāpē un multidisciplinārus pakalpojumus integrācijai darba tirgū.
Psihosociāla rehabilitācija — sociālās rehabilitācijas virziens, kurš attiecas uz personu un tās ģimeni un kura mērķis ir nodrošināt atbalstu psihosociālo problēmu risināšanā.
Sociālā funkcionēšana — personas spēja darboties dažādās dzīves jomās un pildīt atbilstošas sociālās lomas, kuras nemitīgi tiek pakļautas apkārtējās vides ietekmei un ietver sabiedrības gaidas un objektīvās prasības.
Sociālās rehabilitācijas pakalpojums — pasākumu kopums, kas vērsts uz sociālās funkcionēšanas spēju atjaunošanu vai uzlabošanu, lai nodrošinātu sociālā statusa atgūšanu un iekļaušanos sabiedrībā, un ietver sevī pakalpojumus personas dzīvesvietā un sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijā vai dzīvesvietā vai sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijā.
*Informācija tika ņemta no https://likumi.lv/ta/id/68488-socialo-pakalpojumu-un-socialas-palidzibas-likums
Fizikālā medicīna
Kas ir fizikālie aģenti?
Fizikālie aģenti ir enerģija un materiāli, kas tiek pielietoti pacientiem, lai palīdzētu viņu rehabilitācijai. Fizikālie aģenti ir siltums, aukstums, ūdens, spiediens, skaņa, elektromagnētiskais starojums un elektriskā strāva. Terminu "fizikālie aģenti" var lietot, lai apzīmētu vispārīgu enerģijas veidu, piemēram, elektromagnētisko starojumu vai skaņu; konkrētu enerģijas veidu, piemēram, ultravioleto starojumu (UV) vai ultraskaņu; un faktisko enerģijas pielietošanas veidu, piemēram, UV lampu vai ultraskaņas pārveidotāju. Termini fizikālā modalitāte, biofizikālais aģents, fizikālā aģenta modalitāte, elektrofizikālais aģents un modalitāte ir fizikālā aģenta termina alternatīvas un tiek lietoti savstarpēji aizstājami.
Klīniskā pērle
Pērle fizikālie aģenti ir enerģija un materiāli, kas tiek pielietoti pacientiem, lai palīdzētu viņu rehabilitācijai. Pie fizikālajiem līdzekļiem pieder siltums, aukstums, ūdens, spiediens, skaņa, elektromagnētiskais starojums un elektriskā strāva.
Fizikālo aģentu kategorijas
Kategorijas |
Tipi | Klīniski piemēri |
Siltums | Virspusēji
sildīšanas aģenti Dziļās sildīšanas aģenti Dzesēšanas aģenti |
Karstā
pakete, parafīns Ultraskaņa, diatermija Ledus pakete |
Elektromagnētiskais | Elektriskā
strāva Elektromagnētiskais lauks |
TENS (transkutāna
elektriskā nervu stimulācija) Ultravioletais starojums, lāzers |
Mehāniskais | Skaņa Ūdens Vilkšana Kompresija |
Ultraskaņa, triecienviļņi Virpuļstrāvas Mehāniska vilkšana Elastīgais pārsējs, zeķes |
Fizikālā terapija
Virspusējs aukstums un siltums
Krioterapija | Siltumterapija |
I. Aukstuma radītā ietekme Þ Hemodinamiskie efekti Þ Neiromuskulārie efekti Þ Metaboliskie efekti | I. Siltuma radītā ietekme Þ Hemodinamiskie efekti Þ Neiromuskulārie efekti Þ Metaboliskie efekti Þ Izmainīta audu elastība |
II. Krioterapijas klīniskās indikācijas ü ekaisuma kontrole ü Pietūkuma kontrole ü Sāpju kontrole ü Spasticitātes modificēšana ü Multiplās sklerozes simptomu pārvaldība ü Atvieglošana | II. Virspusējā siltuma klīniskās indikācijas ü Sāpju kontrole ü Palielināts kustību diapazons un samazināts locītavu stīvums ü Paātrināta dzīšana ü Infrasarkanais starojums psoriāzes ārstēšanai |
III. Krioterapijas kontrindikācijas un piesardzība ý Krioterapijas lietošanas kontrindikācijas ý Piesardzības pasākumi krioterapijas lietošanā | III. Termoterapijas kontrindikācijas un piesardzība ý Kontrindikācijas termoterapijas lietošanai ý Piesardzības pasākumi termoterapijas lietošanā |
IV. Krioterapijas nelabvēlīgā ietekme | IV. Termoterapijas nelabvēlīgā ietekme Þ Apdegumi, Dedzināšana Þ Aizmigšana Þ Asiņošana Þ Infrasarkanā starojuma radīti ādas un acu bojājumi |
V. Lietošanas tehnikas T Vispārējā krioterapija T Aukstuma paketes vai ledus paketes T Ledus masāža T Kontrolēta aukstās kompresijas ierīce T Vapocoolant aerosoli un īss apledojums | V. Lietošanas tehnikas ℃ Vispārējā virspusējā termoterapija ℃ Karstie paketes ℃ Parafīns ℃ Fluidoterapija ℃ Infrasarkanās lampas ℃ Kontrasta vanna |
· Fluidoterapija (fluidoterapija) ir augstas intensitātes siltuma metode, kas sastāv no sausa virpuļa ar smalki sadalītām cietām daļiņām, kas suspendētas uzkarsētā gaisa plūsmā, un maisījumam ir šķidruma īpašības.